Čurčurs gultā
Mans zīzulītis pirmo reizi piečurāja lielo gultu. Lotiņai ir pilni 2 gadi, viņa pilnībā iet uz podiņu, bet pa kādai retai reizei gadās arī šmucītes. Nu un šis rīts bija šmucītes rīts.
Knīpucītis jo saldi čūčēja rīta miedziņu, kaut parasti ir agrais cīrulis un visus pamodina jau ap plkst. 6.00 no rīta. Klusiņām izlavījos no istabas, ļaujot turpināt rīta sapni nu jau lielajā vecāku gultā, kur pirms stundas ceturkšņa ieripoja uz šņākuļa turpinājumu.
Biju jau pieveikusi rīta kafijas krūzi, kad pamodās jaunkundze - pidžama čurčurā, gulta slapja. Prātā uzreiz nāk Jumpravas "Peldētājs".
Nu un tagad iztēlojieties savas sajūtas tie, kam vēl nav ūdens necaurlaidīgs matrača aizsargs! Uzkāpa stresiņš, besis, ka atkal tas viss jāpucē?
He-hē! Bet mūsmājās visas gultas pasargātas. :) Sabučoju knīpucīša miegainās actiņas, samazgāju kā Lote pati saka - Didī, uzvilkām jaunas ūziņas un vēsā mieriņā novācu gultas veļu, lai uzklātu tīru. Matracis sauss, nervi un garastāvoklis vietā. Nu vienīgais, varbūt, mazmazītiņa cemme uz virspalagu, kurā jāstūķē mūsu milzīgā sega. :)
Sargājiet savu sirdsmieru, dzīve sastāv no sīkumiem un foršs, laba garastāvokļa rīts ir ideāls iesākums jaunai dienai!
